Tjūringa tests ir saistīts ar matemātiķi Alanu Tjūringu, kurš to 1950. gadā aprakstīja kā „atdarināšanas spēli”. Cilvēks vada rakstiskas sarunas ar cilvēku un mašīnu; ja viņš nevar uzticami pateikt, kurš ir mašīna, tests tiek uzskatīts par izturētu. Mūsdienu valodas modeļi bieži vada ļoti cilvēcīgi skanošas sarunas, taču tests liecina tikai par pārliecinošu valodu, nevis par izpratni vai uzticamību.
Vispārīgais mākslīgais intelekts (AGI) apzīmē hipotētisku MI sistēmu, kas spēj veikt plašu intelektuālo uzdevumu loku cilvēka līmenī un elastīgi pārnest apgūto uz jaunām jomām. Mūsdienu sistēmas daudzos uzdevumos darbojas labi, taču joprojām uzrāda ierobežojumus, piemēram, uzticamībā. Nav vispārpieņemtas definīcijas vai mērīšanas veida, un ekspertu vidū ir strīdi par to, vai un kad AGI tiks sasniegts.
Sarunvalodas MI aptver tehnoloģijas, kas ļauj datoriem vest dialogus dabiskā valodā, rakstiski tērzēšanā vai mutiski ar balss asistentiem. Mūsdienu sistēmas parasti balstās uz lielajiem valodas modeļiem, kas saprot pieprasījumus, ņem vērā sarunas vēsturi un formulē piemērotas atbildes. Organizācijas tās izmanto klientu apkalpošanā, vizīšu rezervēšanai vai iekšējiem palīdzības dienestiem. Būtiskas ir uzticamas zināšanas, skaidras robežas un nodošana cilvēkiem, kad MI nevar palīdzēt.
Antropomorfisms ir tieksme piedēvēt mašīnām cilvēciskas īpašības, piemēram, jūtas, nodomus vai sapratni. Tērzēšanas robotu gadījumā tas notiek dabiski, jo tie raksta raiti un personiski. Tas var padarīt saziņu patīkamāku, taču rada riskus: cilvēki var pārāk uzticēties atbildēm vai dalīties ar sensitīvu informāciju. Pretdarboties palīdz skaidri paziņojumi, ka lietotāji sazinās ar MI, un godīgi apgalvojumi par tā ierobežojumiem.
