Heiristikas ir pieredzes likumi vai vienkāršotas stratēģijas, kas saprātīgā laikā noved pie laba, kaut arī negarantēti optimāla risinājuma. Datorzinātnē un MI tās palīdz sašaurināt milzīgas meklēšanas telpas — piemēram, maršruta plānošanā, kur par aplēsi kalpo taisnā līnija līdz galamērķim, vai šahā, kur tiek vērtētas pozīcijas. Cilvēki heiristikas izmanto arī ikdienas un uzņēmējdarbības lēmumos, riskējot ar sistemātiskām domāšanas kļūdām.
Ekspertsistēma ir datorprogramma, kas cilvēku speciālistu zinātību glabā kā noteikumus un faktus un no tiem izdara secinājumus. Tā parasti sastāv no zināšanu bāzes un secināšanas dzinēja, kas pielieto noteikumus. Ekspertsistēmas veidoja MI 20. gadsimta 70. un 80. gados, piemēram, medicīniskajā diagnostikā vai tehniskās aparatūras konfigurēšanā. To idejas dzīvo tālāk mūsdienu uz noteikumiem balstītās pārbaudēs un zināšanu grafos.
Lēmumu koks ir modelis, kas lēmumu attēlo kā vienkāršu jautājumu „jā/nē” virkni: katrs zars pārbauda vienu pazīmi, un katra lapa dod rezultātu. Mašīnmācīšanās koki tiek apgūti automātiski no datiem un izmantoti klasifikācijai vai prognozēšanai. To galvenā priekšrocība ir pārredzamība — piemēram, tie parāda, kāpēc kredīta pieteikums tika atzīmēts, pamatojoties uz ienākumiem, termiņu un maksājumu vēsturi.
Montekarlo metodes ir skaitļošanas paņēmieni, kas izmanto ļoti lielu nejaušu izlašu skaitu, lai tuvinātu rezultātus, kurus analītiski ir grūti aprēķināt. Sistēmu simulē tūkstošiem reižu ar nejauši variētiem pieņēmumiem un analizē rezultātu sadalījumu. Organizācijas tās izmanto riska analīzei, projektu plānošanai vai portfeļa vērtēšanai. MI jomā šīs metodes cita starpā izmanto pastiprinātajā mācīšanā un koku meklēšanā spēlēs.
Zināšanu inženierija aptver ekspertu zināšanu apkopošanu, organizēšanu un sagatavošanu, lai IT sistēmas tās varētu izmantot. Sākotnēji uzmanības centrā bija noteikumi ekspertsistēmām; mūsdienās prioritāte bieži ir dokumentēt izkaisītas zināšanas no rokasgrāmatām, procesu aprakstiem un cilvēku galvām, lai MI aģenti no tām varētu uzticami atbildēt. Tas ietver skaidras struktūras, aktuālus avotus, noteiktu atbildību un konstatēto nepilnību novēršanu.
